Solidifikācija (arī saukta par ‘’masas’’ stabilizāciju (MS)) ir izgudrota Skandināvijā, kur to plaši pielieto noteiktos ģeoloģiskajos apstākļos, piemēram, stabilizējot kūdru. Solidifikācija ir paredzēta grunšu fizikāli – mehānisko īpašību uzlabošanai, tās samaisot ar saistvielu (cements, vieglie pelni, kaļķis u.c. vai to kombinācijas). Solidifikāciju var veikt divos veidos: – Iejaucot saistvielu sausā veidā – Iejaucot saistvielu javas veidā

Apraksts

Solidifikācijas galvenās īpašības:

  • Tiek veicināta grunts materiāla žūšana, jo saistviela piesaista ūdeni cementējošajās reakcijās
  • Gruntis var tikt modificētas vai stabilizētas
  • Parasti tiek stabilizētas organiskas izcelsmes gruntīs ar ļoti zemu bīdes pretestību
  • Izbūves dziļums
  • līdz 5m
  • Pēc stabilizācijas beigām tiek pārbaudīta spiedes stiprība un nedrenētā bīdes pretestība

Solidifikācijas darba gaida:

  • Tiek sagatavots piebraucamais ceļš, no kura sākt solidifikāciju
  • No ekskavatora bāzes gruntī tiek iespiests speciālas konstrukcijas uzgalis
  • maisītājs, kurš ar rotācijas kustību izjauc grunts dabīgo struktūru un sajauc ar saistvielu
  • Saistviela tiek padota caur maisītāja uzgaļa atverēm
  • Stabilizācija tiek veikta līdz nepieciešamajam dziļumam, pilnā tilpumā pa blokiem
  • Kad vienā vietā pabeigta stabilizācija, tiek ieklāts slāņu atdalošais ģeotekstils un izveidota pieslodzes platforma (0.5-1.0m), kura kalpo kā pamatne ekskavatoram, lai stabilizētu nākano bloku.