Solidifikācija (arī saukta par ‘’masas’’ stabilizāciju (MS)) ir izgudrota Skandināvijā, kur to plaši pielieto noteiktos ģeoloģiskajos apstākļos, piemēram, stabilizējot kūdru. Solidifikācija ir paredzēta grunšu fizikāli – mehānisko īpašību uzlabošanai, tās samaisot ar saistvielu (cements, vieglie pelni, kaļķis u.c. vai to kombinācijas). Solidifikāciju var veikt divos veidos: – Iejaucot saistvielu sausā veidā – Iejaucot saistvielu javas veidā soldifikacja

Apraksts

Solidifikācijas galvenās īpašības: – Tiek veicināta grunts materiāla žūšana, jo saistviela piesaista ūdeni cementējošajās reakcijās – Gruntis var tikt modificētas vai stabilizētas – Parasti tiek stabilizētas organiskas izcelsmes gruntīs ar ļoti zemu bīdes pretestību – Izbūves dziļums – līdz 5m – Pēc stabilizācijas beigām tiek pārbaudīta spiedes stiprība un nedrenētā bīdes pretestība
Solidifikācijas darba gaida: – Tiek sagatavots piebraucamais ceļš, no kura sākt solidifikāciju – No ekskavatora bāzes gruntī tiek iespiests speciālas konstrukcijas uzgalis – maisītājs, kurš ar rotācijas kustību izjauc grunts dabīgo struktūru un sajauc ar saistvielu – Saistviela tiek padota caur maisītāja uzgaļa atverēm – Stabilizācija tiek veikta līdz nepieciešamajam dziļumam, pilnā tilpumā pa blokiem – Kad vienā vietā pabeigta stabilizācija, tiek ieklāts slāņu atdalošais ģeotekstils un izveidota pieslodzes platforma (0.5-1.0m), kura kalpo kā pamatne ekskavatoram, lai stabilizētu nākano bloku.